13. fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma Evangelii Gaudium (Evaņģēlija prieks). Sākums 480. numurā.

76. Es izjūtu ārkārtīgu pateicību par darbu, ko veic visi, kas strādā Baznīcā. Negribu šeit kavēties, aprakstot dažādo pastorālo darbinieku aktivitātes, no bīskapiem līdz pat vispazemīgākajiem un nemanāmākajiem Baznīcas kalpotājiem. Es drīzāk vēlētos pārdomāt izaicinājumus, ar ko viņiem visiem jāsastopas mūsdienu globalizētās kultūras kontekstā. Tomēr vispirms un taisnības labad man jāpasaka, ka Baznīcas ieguldījums mūsdienu pasaulē ir milzīgs. Mūsu sāpes un kauns par dažu Baznīcas locekļu un mūsu pašu grēkiem nedrīkst likt mums aizmirst, cik daudzi kristieši mīlestībā velta savu dzīvi. Viņi palīdz tik daudziem cilvēkiem atveseļoties vai mierā nomirt trūcīgās slimnīcās. Viņi ir kopā ar cilvēkiem, kas nabadzības nomāktajos rajonos nonākuši dažādu atkarību verdzībā. Viņi nesaudzē sevi, izglītojot bērnus un jauniešus. Viņi rūpējas par visu aizmirstajiem sirmgalvjiem. Viņi cenšas komunicēt vērtības naidīgās vidēs. Viņi pašaizliedzīgi kalpo daudzos citos veidos, kas liecina par bezgalīgo mīlestību uz cilvēci, ko mūsos iedvesis Dievs, kas tapis cilvēks. Es pateicos par labo piemēru, ko man rāda tik daudzi kristieši, kas ar prieku ziedo savu dzīvi un laiku. Šī liecība mani mierina un atbalsta manos centienos pārvarēt savu egoismu un strādāt ar lielāku atdevi.

77. Tomēr mūs visus, kas esam šī laikmeta bērni, zināmā veidā ietekmē šī globalizētā kultūra, kura, piedāvājot mums vērtības un jaunas iespējas, tomēr var mūs arī ierobežot, diktēt mums savus noteikumus un pat mums kaitēt. Es apzinos, ka mums ir jāveido vietas, kur pastorālie darbinieki varētu atgūt motivāciju un veselību, „vietas, kur atjaunot savu ticību krustā sistajam Jēzum, kas ir augšāmcēlies, kur dalīties savos visdziļākajos jautājumos un ikdienišķajās rūpēs, kur Evaņģēlija gaismā dziļi pārdomāt savu eksistenci un pieredzi, lai personīgās un sociālās izvēles orientētu uz to, kas ir labs un skaists”. Vienlaicīgi vēlos pievērst uzmanību dažiem kārdinājumiem, kas šodien draud pastorālajiem darbiniekiem.

Lasīt tālāk: Pastorālo darbinieku kārdinājumi

12. fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma Evangelii Gaudium (Evaņģēlija prieks). Sākums 480. numurā.
71. Jaunā Jeruzāleme, Svētā pilsēta (sal. Atkl 21, 2-4) ir visas cilvēces svētceļojuma galamērķis. Zīmīgi, ka atklāsme mums saka, ka cilvēces un vēstures pilnība īstenojas tieši pilsētā. Mums jāatzīst pilsēta, uzlūkojot to ar kontemplatīvu, t.i., ticības skatienu, kas atklāj Dievu, kurš mīt tās namos, ielās, laukumos. Dieva klātbūtne pavada cilvēkus un grupas, kas no sirds meklē atbalstu un jēgu savām dzīvēm. Dievs mīt pilsētnieku vidū, atbalstot solidaritāti, brālību, ilgas pēc labā, patiesības un taisnīguma. Šī klātbūtne nav jāizdomā, tā ir tikai jāpamana, jāatklāj. Dievs neslēpjas no tiem, kas Viņu no sirds meklē, pat ja tas tiek darīts kā taustoties, ne tik skaidri un izteikti.
72. Pilsētās reliģiskais aspekts izpaužas dažādos dzīves stilos, uzvedībā, kas saistīta ar laika, vietas un attiecību izjūtu, bet lauku iedzīvotājiem tas ir citādi. Pilsētniekiem savā ikdienas dzīvē bieži nākas cīnīties par izdzīvošanu, un šajās cīņās slēpjas eksistences dziļāka apzināšanās, kas parasti saistīta ar dziļu reliģisko izjūtu. Tā mums jākontemplē, lai nonāktu pie dialoga līdzīga tam, kas Kungam bija ar samarieti pie akas, kur tā nāca, lai dzesētu savas slāpes (sal. Jņ 4, 7-26).

Lasīt tālāk: Pilsētnieciskās kultūras izaicinājumi

11. fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma Evangelii Gaudium (Evaņģēlija prieks). Sākums 480. numurā.

66. Ģimene, tāpat kā visas kopienas un sociālās saites, pašlaik pārdzīvo dziļu kultūras krīzi. Ģimenes gadījumā šis saišu trauslums ir sevišķi nopietns, jo ģimene ir sabiedrības pamatšūniņa, vieta, kur mēs mācāmies sadzīvot atšķirībās un piederēt citiem, kur vecāki nodod savu ticību bērniem. Laulību sāk uzskatīt vienkārši par emocionālā apmierinājuma formu, kas var tikt dibināta jebkurā veidā un pārgrozīta pēc patikas. Tomēr laulības neaizstājamais ieguldījums sabiedrībā pārsniedz emociju un laulātā pāra pamatoto vajadzību līmeni. Kā to māca franču bīskapi, laulība nerodas „no mīlestības jūtām, kas ir pārejošas pēc savas būtības, bet gan no to saistību dziļuma, ko uzņemas laulātie, piekrītot iestāties šajā kopībā, kas pilnībā aptver visu viņu dzīvi”.

Lasīt tālāk: Tiekam nemitīgi aicināti uz izaugsmi 

10. fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma Evangelii Gaudium (Evaņģēlija prieks). Sākums 480. Numurā.

Daži kultūras izaicinājumi

61. Mēs evaņģelizējam arī tad, kad cenšamies stāties pretī dažādiem iespējamiem izaicinājumiem.1 Brīžiem tie izpaužas reālos uzbrukumos reliģijas brīvībai vai jaunās kristiešu vajāšanas situācijās, kuras dažās zemēs ir sasniegušas satraucošu naida un vardarbības līmeni. Daudzviet drīzāk ir runa par plaši izplatītu vienaldzību un relatīvismu, ko izsaukusi vilšanās un ideoloģiju krīze, kas izpaužas kā sāpīga reakcija uz visu, kas atgādina totalitārismu. Tas kaitē ne tikai Baznīcai, bet arī sabiedriskai dzīvei vispār. Mums jāatzīst, ka kultūrā, kur katrs pretendē uz savu personisko subjektīvo patiesību, grūti cerēt, ka pilsoņi gribēs vienoties kādā kopīgā projektā, kas iziet ārpus viņu personīgajām interesēm un vēlmēm.

Lasīt tālāk: Nepieciešama izglītība, kas iemācītu domāt kritiski un piedāvātu ceļu uz briedumu morālajās vērtībās

9. fragments no pāvesta Franciska apustuliskā pamudinājuma Evangelii Gaudium (Evaņģēlija prieks). Sākums 480. numurā.

50. Pirms runāt par dažiem fundamentāliem jautājumiem, kas saistīti ar evaņģelizāciju, der īsi atcerēties, kādā kontekstā mums nākas dzīvot un darboties. Šodien mēdz runāt par „diagnožu pārmērību”, kam ne vienmēr seko skaidri un reāli pielietojami priekšlikumi. No otras puses, mums nepalīdzētu arī tīri socioloģisks skatījums, kas pretendētu, izmantojot savas it kā neitrālās un sterilās metodes, aptvert visu realitāti. Tas, ko gatavojos šeit piedāvāt, drīzāk pieder evaņģēliskās izšķiršanas virzienam. Tas ir misionāra mācekļa skatījums, ko „baro Svētā Gara gaisma un spēks”.[1]

Lasīt tālāk: Naudas uzdevums ir kalpot, nevis valdīt!