12 13 Nuncijs Foto A.Sosnare

Godātie brāļi! Cienījamās amatpersonas! Dārgie brāļi un māsas!

Man ir liels prieks svinēt Euharistiju Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos šajā skaistajā starptautiskajā svētvietā Aglonā, kas ir Marijas godināšanas centrs visā Latvijā, jo īpaši apkārtējā Latgales reģionā, kura iedzīvotāji labi pazīstami sava lepnuma dēļ, ar kuru kopj un uztur savu tik seno ticību.

Es sveicu ar mīlestību un pateicību V. E. monsiņjoru Jāni Buli, Rēzeknes – Aglonas bīskapu un Latvijas Bīskapu konferences prezidentu, V. Em. kardinālu Jāni Pujatu un visus pārējos prelātus.

Esmu gandarīts sveikt V. E. Raimondu Vējoni, Latvijas prezidentu, kā arī visas pārējās klātesošās valsts amatpersonas. Brālīgs sveiciens arī kristīgo konfesiju un Baznīcu brāļiem, kuri vēlējās pievienoties mums šajās svinībās.

Visus jūs, priesterus, konsekrētās personas un klātesošos ticīgos, es mīļi sveicu un nododu mūsu Svētā tēva Franciska mīlestību, tuvību un solidaritāti. Viņš mani sūtīja šeit, starp jums, kā viņa pārstāvi jūsu valstī, lai es nodotu jums viņa tēvišķo apustulisko svētību.

Neviens neredzēja Kunga augšāmcelšanos un neviens neredzēja Kungu nākot, lai paņemtu Mariju uz debesīm.

Ir teikts, ka svētais Toms, šaubu apustulis, nebija klāt dienā, kad nomira Marija. Kad nākamajā dienā viņš satika savus biedrus, viņš tiem teica, ka gribot pēdējo reizi redzēt Mariju, un lūdza atvērt kapu. Kad viņi to atvēra, pārsteigti konstatēja, ka tas bija tukšs. Viņas ķermenis bija pazudis. Kopš tā laika katoļiem ticība Jaunavas Debesīs uzņemšanai bija neapstrīdama patiesība.

Daži cilvēki apsūdz mūs, katoļus, ka vairāk runājam par Mariju nekā par Jēzu, arī pielūdzam Mariju vairāk nekā Jēzu.

Lasīt tālāk: "Esiet dzīvības pravieši!"

Krustacelsh 01 AnitasFotoFoto A.Sosnare

Draugs, kādēļ tu esi atnācis – šis Jūdasam adresētais Jēzus jautājums bija pēdējie vārdi, ko Pestītājs izteica pirms savas apcietināšanas. Kādēļ esam atnākuši mēs, kādēļ esam uzņēmušies ceļa grūtības? Daudzi no mums nēsā ķēdītē krustu, piekar to pie sienas mājās, slimnīcās, skolās, un nereti zem šī krusta izskan arī lāsti, dusmas, strīdi, kad mūsu dzīvē kaut kas nenotiek tā, kā mēs gribētu. Mēs runājam par krustu, par to dziedam, bet, kad krusts ienāk mūsu dzīvē, bieži esam pārsteigti un pat sašutuši. Esam pulcējušies baltajā Aglonas Dievmātes svētnīcā, svētvietā, lai visi kopā ietu Tautas krustaceļu, lai uzticētu Dievam visu, kas mums sāp, par ko jūtamies dvēselē un dzīvē ievainoti, vāji un savā nākotnē nedroši. No mūsu tautas lūpām gan priecīgos, gan grūtos laikos ir skanējis: „Tavā patvērumā steidzamies, svētā Dieva dzemdētāja.” Lai arī šodien ejam šo krustaceļu kopā ar Dievmāti, mūsu Māras zemes Karalieni.

Pirmā apstāšanās – Tiesas spriedums Dievam

Mēdz teikt, ka starp mums visvairāk ir ārstu, jo katrs savā veidā ir zinošs slimībās un to ārstēšanā. Tomēr laikam visvairāk mūsu vidū ir tiesnešu. Kāds nerīkojas pēc mūsu gribas, mēs sakām, ka viņš ir tāds un tāds; kāds nevar atrisināt kādu lietu, mēs sakām, ka viņš neko neprot, ir tāds un šitāds; kādam ir citi uzskati, atšķirīgi no mūsējiem, mēs sakām, ka tas vispār ir bezcerīgs cilvēks. Šie mūsu spriedumi krīt pār citu galvām 24 stundas diennaktī. Pilāts arī centās atbrīvot Jēzu, bet pūlis tik ļoti pieprasīja apsūdzošu spriedumu. Kāds no mums var teikt: vispār es jau cenšos būt labs kristietis, bet cilvēki, kas ir ap mani, viņi tik skaļi kliedz pēc kontracepcijas, eitanāzijas, abortiem, pēc in vitro un citām lietām, kuras nav savienojamas ar Dieva gribu, bet es klusēju un diskrēti mazgāju rokas. Aizritējuši astoņi kristietības gadsimti mūsu zemē. Cik svēti un labi šodien esam? Kā saglabājam tautas garīgo mantojumu un nododam to jaunajai paaudzēm? Ko viņiem mācām ar savu piemēru, dzīvesveidu, sacīto vārdu? Vai viņiem vispār būs, ko nodot tālāk saviem bērniem un mazbērniem? Vai nav tā, ka arī šodien Dievu notiesājam uz nāvi?

Otrā apstāšanās – Jēzus ņem plecos krustu

Cilvēce visā tās pastāvēšanas vēsturē nemitīgi vaicā, kādēļ ir krusts, kādēļ ir ciešanas. Arī mūsu tautai ir iemesli uzdot šādu jautājumu. Aizvadītos 800 gadus iezīmē gan krusta kari, gan dzimtbūšana, gan pakļautība svešām, arī naidīgām varām, kā arī okupācijas, deportācijas, izpostot tautas un cilvēku likteņus. Visu dramatisko vēstures notikumu fonā ciešanas un krusts ienāk katra konkrētā cilvēka dzīvē, mistiskā veidā vienojot ar Jēzus krustu. Kristus krustu un arī savu krustu nespēj saprast egoists. Viņš krustu atmet un nolād, bet Jēzus runā par saldo jūgu un vieglo nastu. Dabas pētnieki ir pamanījuši, ka mazi putniņi, dodoties lidojumā pāri jūrai, paņem knābītī mazu zariņu. Kādēļ viņi tā dara? Tas taču it kā ļoti apgrūtina tālo ceļu. Izrādījās, ka šīs Dieva radībiņas, nogurušas pēc daudzu stundu lidojuma, iemet zariņu jūrā un apsēžas uz tā atpūsties, bet pēc tam turpina ceļu. Līdzīgi ir ar krustu, kas cilvēkam liekas kā smagums, tomēr kopā ar Jēzu varam rast atpūtu un sirdsmieru.

Trešā apstāšanās – Jēzus kritiens

Krustaceļā ir trīs tādas apstāšanās, kuras saucam par Jēzus kritienu. Pareizāk būtu tās dēvēt par Jēzus piecelšanos. Jēzus pakrita aiz spēku izsīkuma, bet pieceļas savā bezgalīgajā mīlestībā uz cilvēku. Šodien pasauli sajūsmina cilvēku kritieni. Cilvēki cenšas parādīt gan savus, gan citu grēkus dažādos rakursos. Ar lepnumu – lūk, tādi mēs esam. Arī velns teica paradīzes dārzā Ievai – izmēģini un jūs būsiet kā dievi. Mums jābūt piesardzīgiem, jo Apokalipse vēsta, ka sātana vārds ir apsūdzētājs, jo dienu un nakti tas apsūdz mūsu brāļus. Viņš ir tas, kurš tik spēcīgi koncentrē cilvēku uzmanību uz grēkiem un norāda uz tiem kā uz nepārvaramu mūri. Bet visi pasaules kritieni, Ievas, Ādama, Kaina grēks, visas nodevības, slepkavības, zaimošanas, visi totalitārismu noziegumi, visas cilvēces, arī mūsu tai skaitā, grēcīgums ir nomazgāts ar vienu vienīgu Jēzus asiņu lāsi. Jēzus ceļas, atkal nes krustu līdz ar mūsu vainām, lai mēs šodien varētu dzirdēt visskaistākos vārdus: „Ej mierā, tavi grēki tev ir piedoti.”

Lasīt tālāk: Lai sekojam Jēzus krustam, meklējot ceļu uz augšāmcelšanos

 MG 1875

Foto: Anita Sosnare

HOMĪLIJA 2014. gada 15. augustā, Aglonā

Šodien, svinot Euharistisko upuri, piedzīvojam diženu prieka un kopības brīdi. Šī svētsapulce, ko veido ticīgie no daudzām un dažādām malām, ir vienota ar Svētā tēva pārstāvi jūsu valstī. Tā rāda izteiksmīgu priekšstatu par Baznīcu, kas ir viena un visaptveroša, Kristus dibināta, un tās sūtības augļus, ko Jēzus uzticēja saviem apustuļiem: iet un darīt par mācekļiem visas tautas, "kristot tās Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā" (Mt 28, 18-19).

Ar dziļu pateicību sveicu V. E. Jāni Buli, Rēzeknes-Aglonas bīskapu un Latvijas Bīskapu konferences priekšsēdi un pārējos bīskapus. Esmu priecīgs sveikt V. E. prezidentu Andri Bērziņu un visas klātesošās autoritātes.

No manas sirds izplūst īpašs sveiciens jums, mīļotie brāļi un māsas! Es pateicos jums par silto uzņemšanu un man doto iespēju svinēt kopā ar jums šo Euharistiju. Es redzu šajā jūsu žestā atklājamies jūsu cieņu un mīlestību uz pāvestu Francisku, kurš mani kā savu pārstāvi ir sūtījis pie jums, lai apliecinātu savas rūpes, mīlestību un tuvumu.

Man sagādā neizmērojamu prieku svinēt Svēto Misi Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos šajā skaistajā Aglonas dievnamā. Šeit ir visas Latvijas un jo īpaši Latgales, kas ir tik ļoti pazīstama ar savām rūpēm par tēvu ticību, mariāniskās dievbijības centrs.

Lasīt tālāk: Debesīs Uzņemtās svētkiem ir jākļūst par aicinājumu no jauna paļauties uz Dievu

Šodien, Lieldienu oktāvu noslēdzošajā svētdienā, kuru Jānis Pāvils II vēlējās nosaukt par Dieva Žēlsirdības svētdienu, mūsu uzmanības centrā ir augšāmceltā Jēzus godības pilnās brūces.

Viņš tās rādīja jau tad, kad pirmoreiz parādījās apustuļiem – pirmās dienas vakarā pēc sabata, Augšāmcelšanās dienā. Bet tai vakarā Toms nebija ar viņiem, un, kad pārējie apustuļi viņam teica, ka ir redzējuši Kungu, viņš tiem atbildēja, ka neticēs, ja pats nebūs redzējis un pieskāries Viņa brūcēm. Pēc astoņām dienām Jēzus atkal parādījās mācekļiem Pēdējo Vakariņu namā un tur bija arī Toms. Jēzus viņu aicināja pieskarties savām brūcēm. Un tad šis vaļsirdīgais cilvēks, kas bija radis visu pārbaudīt personīgi, nokrita Jēzus priekšā ceļos un teica: "Mans Kungs un mans Dievs!" (Jņ 20.28)

Lasīt tālāk: Franciska uzruna svēto pāvestu kanonizācijas svinībās

Adventa laiks mums atgādina, ka visi esam ceļā. Ceļojam kopā ar tautām, civilizācijām un kultūrām. Tā mērķis ir Jēzus Kristus - patiesa Dieva svētnīca, par to svētdienas pusdienlaikā runāja Francisks. Apcerē pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" pāvests skaidroja Adventa pirmajai svētdienai paredzēto lasījumu no pravieša Isaja grāmatas, kurā tiek runāts par visu tautu pulcēšanos Jeruzalemes svētnīcā, kas paceļas pāri kalniem un pakalniem.

Lasīt tālāk: Cik skaista būs diena, kad tiks nolikti ieroči!