Vizītkarte
Dzimis: 26.01.1930. Rīgā, vecāku dzimtā puse ir Līvāni.

Ordinēts par katoļu priesteri: 30.05.1957.

Kalpojis: Rīgas Sv. Antona baznīcā, Majoru, Slokas, Ķemeru, Preiļu un Riebiņu katoļu draudzēs. Kopš 1991. gada kalpo Tilžas draudzē, priesteru prombūtnē viņš ir apkalpojis arī Krišjāņu, Augustovas (Rugāju novadā), Šķilbēnu un Baltinavas draudzes.

Vadmotīvs kalpojumam: Ora et Labora – Lūdzies un strādā!

Neviens vien ticīgais, uzcītīgs preses izdevumu „Katoļu Dzeive”, „Katoļu Baznīcas Vēstnesis”, „Gaismas Taka” lasītājs būs ievērojis, ka regulāri šajos un arī citos preses izdevumos ir iespējams lasīt priestera Alberta Budžes sagatavotos rakstus. Apbrīnojamas ir priestera spējas nemitīgi atrast laiku, rakstīt, pētīt, tulkot materiālus, lai sniegu kristiešiem nozīmīgas pamācības un skaidrojumus. Priesteris Alberts Budže ir priestera Jāņa Svilāņa dzīves darba turpinātājs. Pateicoties A.Budžem, priestera Jāņa Svilāņa mūža darbs – materiālu vākšana un izpēte par katoļu draudžu, baznīckungu vēsturi nav aizgājis aizmirstībā, bet tiek turpināts. Alberts Budže ir līdzautors Jāņa Svilāna grāmatai „Latvijas Romas katoļu priesteri 1.daļa”, viņš ir autors grāmatai „Latvijas Romas katoļu priesteri 2.daļa”. Priesteris atklāja, ka top arī 3.daļa par Latvijas Romas katoļu priesteriem, visgrūtākais darbs esot sameklēt fotogrāfijas – laikmeta liecinieces. Visvairāk Albertam Budžem patīk rakstīt par garīgajām tēmām, īpaši par Latvijas baznīcām un mūžībā aizgājušajiem priesteriem. Iedvesmu savam darbam priesteris gūst Svētajos Rakstos. „Misiņa bibliotēkā ir uzraksts „Meklējiet rakstos!”. Tā teicis sv. Pāvils. Taču padomju laikos šo uzrakstu noņēma”, stāsta A. Budže.

Prāvests ir dzimis Rīgā, bijis vienīgais bērns ģimenē. Taču jau no pašas bērnības ir dzīvojis Latgalē pie vecmāmiņas. Vecākiem bijis jāstrādā un viņu audzinājusi vecmāmiņa. Viņa esot bijusi ļoti ticīga. „Jau no pašas bērnības vecmāmiņa mani gatavoja kļūt par baznīckungu. Veciem cilvēkiem ir īpašas spējas redzēt un sajust vairāk nekā jaunajiem. Sajust Dieva gribu un to pildīt,” atmiņās dalījās A. Budže. Pateicoties vecmāmiņas lūgšanām un redzot cilvēku pārdzīvojumus 2. Pasaules kara laikā, redzot, ka ļoti daudzi cilvēki cieta, ļoti daudzus noslepkavoja un izveda uz Sibīriju, A. Budže izvēlējās kļūt par priesteri, lai palīdzētu cietušajai tautai.

Prāvests zina ļoti daudzas garīgās dziesmas. Nereti Sv. Mises noslēgumā baznīcas kori un ticīgos aicina dziedāt kādu senu, bet ļoti skaistu dziesmu. Pateicoties tam, arī jaunākai paaudzei ir iespēja dzirdēt un mācīties senās dziesmas. „Senās dziesmas sacerēja mūki. Senajās dziesmu grāmatās bija ne tikai dziesmu vārdi, bet arī noderīga informācija. Pat Vatikāns atzīst, ka tur ir daudz formātikas,” tā A. Budže. Prāvests piekrīt „Katoļu Kalendārā 2013” publicētajā Annijas Veitneres rakstā „Liturģiskās mūzikas mistagoģiskā funkcija Euharistiskā Upura noslēpumā” paustajiem uzskatiem, ka svarīgi ir saglabāt liturģiskās mūzikas autentiskumu. Taču, padarot liturģiju vienkāršāku un cilvēkiem saprotamāku, ir panākts pretējais efekts - „izklaides mūzikai ienākot liturģijā, ir zudusi iespēja saskatīt tādu mūzikas kalpojumu, kas ievadītu cilvēku Kristus noslēpumos”. Pateicoties emeritētā pāvesta Benedikta XVI darbībai, notiek atgriešanās pie autentiskās liturģiskās mūzikas.

A. Budže ir cienīts prāvests Tilžas, Šķilbēnu, Baltinavas un Augustovas draudzēs. Prāvests uzskata, ka cilvēku cieņu var iemantot tikai ar darbu, veicot vislabāk priestera pienākumus, ar kalpošanu draudzei, kalpojot Dievam un ieguldot pūliņus dvēseļu pestīšanā.

„Paļdīs Dīvam, ka myusīm ir taids Alberts Budže, kurs nasavteigi, ar Dīva vuordu iz lyupom, spiej sevi veļteit myusu latgaliskajai kristeigajai kulturviesturei! Alberts Budže vysod ir ceļā. Juo dzeive ir namiteigs ceļaveira guojums iz prīkšu, car namiteigu pagoutnis izpieti i ciļvieceigūs sakņu kūpšonu, car pīminis atjaunuošonu, car pīminis uztureišonu, car pīminis radeišonu”, tā Ontons Slišāns rakstījis grāmatā „Čipierkstneits jeb apcirsto sakņu pieaudzēšana”.

Prāvesta Alberta Budžes vēlējums ticīgajiem, dzīvojot steidzīgajā un pārmodernajā 21.gadsimtā, ir „STEIDZIETIES DARĪT LABU!”

 

Vineta Zeltkalne

 

Foto: personīgais arhīvs

Cēsīs sveicot dekānu B.Kublinski 2011. gada 4. aprīlī.

 

Zemkopības ministre (tagad Ministru prezidente) Laimdota Straujuma Tilžas baznīcā 2012. gada 1. septembrī.

 Nr.9(469) 2014. gada 10. maijs

 

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt