Kultūras centrs „Rīva” 11. aprīlī 2015. g. organizēja bioētikas semināru „Paliatīvā aprūpe un cilvēka cieņa”. Tas norisinājās Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē un tā laikā varēja iepazīties ar bioētikas principiem, kas palīdz izprast cilvēka kā personas cieņu, it īpaši dzīves pēdējos brīžos. Semināra tēmas aktualitāti apliecināja kuplais apmeklētāju skaits. Visos laikos cilvēki ir saskārušies un vēl arvien saskaras ar realitāti, ko nes tuvinieku, draugu novecošana un slimība. Semināra dalībnieku vidū bija medicīnas darbinieki, bioloģijas un medicīnas studenti, kā arī citi interesenti.

Pirmā lektore Salomeja Dzeunskaite, eksperte bioētikas jautājumos, no Lietuvas uzsvēra, ka ir svarīgi iedziļināties konkrētā cilvēka dzīvē un izprast katra dzīvības vērtību. “Ja cilvēks nebūtu dzīvs, nebūtu viņa personības. Dzīvības svētums... Dzīvību nedrīkst pārtraukt, nedrīkst pret to izturēties agresīvi. Dzīvība ir neaizskarama,” teica lektore. Viņa aicināja aizdomāties par cilvēka dzīvības vērtību arī no ekonomiskā skatupunkta: viņa provokatīvi jautāja, vai bērnam ir tirgus cena? Vēsturē liekie un nevajadzīgie cilvēki tika iznīcināti, notika eitanāzijas propaganda. Kas ir dzīve – nauda, veselība un mīlestība? Viktors Frankls ir teicis: “Cilvēku nedara laimīgu nauda, vara, bet gan nozīme un jēga.” Tieši jēga ir izšķiroši svarīgā – gan dzīvei, gan ciešanām. Piemēram, ir dzemdību ciešanas, bet māte tām redz jēgu, zina, ka tās līdz ar bērna nākšanu pasaulē beigsies, tāpēc tās labprātīgi pieņem. Ir slima un veca cilvēka ciešanas. Tās var kļūt par apgrūtinājumu pašam cilvēkam vai aprūpētājam, ja netiek saskatīta to jēga. Šajā kontekstā lektore uzsvēra paliatīvās aprūpes nozīmību. Daloties ar savu pieredzi, viņa akcentēja vairākus būtiskus paliatīvās aprūpes principus: šādam pacientam ir īpaši svarīgi veltīt personīgu uzmanību; ļoti būtiska ir ģimenes klātbūtnes loma; pacients nedrīkst atteikties no aprūpes; pacientam jāsaka patiesība par esošo stāvokli pakāpeniski; gan pacientam, gan aprūpētājam ir svarīgi veidot iekšējo garīgo dzīvi.

Par nozīmīgiem praktiskiem paliatīvās aprūpes aspektiem pastāstīja aprūpētāja Enkarnaciona Pereza Breta no pansionāta „Laguna” Spānijā. Šī aprūpes centra mērķis ir sniegt mierinājumu un uzlabot dzīves apstākļus cilvēkiem viņu dzīves noslēguma posmā. “Katrs cilvēks ir personība, katram ir savs vārds, uzvārds, viņš pieder kādai ģimenei, dzimtai, un tas ir dzīves svētums,” teica aprūpētāja. Savā pansionātā viņi, rūpējoties par pacientu dzīves kvalitāti, izmanto mūzikas terapiju, spēlē spēles, veido rokdarbus. Viņa īpaši uzsvēra ģimenes atbalstu. Veciem cilvēkiem vislielāko prieku sagādā dzirdēt mazbērnu balsis, redzēt viņu attēlus. Kā svarīgas aprūpētāju darbinieku īpašības viņa minēja sirsnīgumu, laipnību, pazemību, pacietību, uzmanību pret pacientu.

Prof. Ināra Logina, kas strādā RSU Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedrā un P. Stradiņa KUS Neiroloģijas klīnikā, stāstīja par tēmu “Sāpju aspekts un aprūpe terminālos slimības stāvokļos”. Viņa atsaucās uz Aksela Hinrika Murkena teikto: „Sāpes ir pastāvīgs cilvēka pavadonis no dzimšanas līdz nāvei” un akcentēja, ka sāpju uztvere ir ļoti individuāla, atkarīga no vecuma, kultūras un reliģijas, indivīda personības un citiem faktoriem (kognitīviem, sociāliem, komunikācijas īpatnībām). Profesore izskaidroja Katoliskās Baznīcas katehismā definētos principus darbā ar paliatīvās aprūpes pacientiem. Katehismā ir teikts, ka „cilvēki, kuru dzīvības norises ir traucētas vai novājinātas, prasa īpašu ievērību. Slimniekiem, kā arī invalīdiem, kuriem ir garīgi vai fiziski traucējumi, jāsniedz atbalsts, lai viņi varētu dzīvot, cik vien iespējami normālu dzīvi.” (2276) Kā nozīmīgus Katehisma punktus viņa izcēla arī 2278. un 2279.

Vēl seminārā uzstājās Dr. Ilga Albina no ARKUS Onkoloģijas centra Paliatīvās aprūpes centra. Viņa stāstīja par pacienta un ārsta attiecībām fatālas slimības kontekstā. Viņasprāt, ārsts pacienta skatījumā mēdz spēlēt vairākas lomas: burvja, priestera, skolotāja, drauga, dziednieka, samārieša, tehniķa vai līgumpartnera.

Semināra laikā dalībnieki uzdeva vairākus papildus jautājumus, kas ikvienu rosināja aizdomāties par to, kāda ir mūsu attieksme pret slimu, vecu un neaizsargātu cilvēku. Bioētikas principi noteikti ir arvien plašāk jāskaidro sabiedrībai, lai tā labāk varētu cienīt savu un cita cilvēka dzīvi.

Nr. 9 (513) 2015. gada 9. maijā

Pievienot komentāru


Aizsardzības kods
Atjaunināt