“Caritas Latvija” 2015. gada 17. septembrī pievienojas „Caritas Internationalis” ziedojumu vākšanas akcijai, kurā aicina ziedot bēgļiem, kas ierodas Eiropā no Sīrijas, Irākas, Afganistānas, Eritrejas un Sudānas. Caritas organizācijas visā Eiropā palīdz bēgļiem ar humāno palīdzību: pārtiku, segām, kā arī sniedz konsultācijas un valodas apmācību. Ziedot var „Caritas Latvija” ar norādi „bēgļiem”.

„Caritas Latvija” rekvizīti: Reģ. Nr. 40008086191, juridiskā adrese: Mazā Pils iela 2, Rīga, LV-1050, bankas konts: LV46HABA0551008657797.

„Caritas Latvija” pateicas visiem ziedotājiem, kuri ar savu artavu atbalstīja Nepālā aprīlī divās zemestrīcēs cietušos un bez pajumtes, kā arī citām izdzīvošanai nepieciešamajām pamatprecēm palikušos cilvēkus! Akcijā, kas ilga no 28. aprīļa līdz septembra vidum, saziedoti 2115.98 EUR, kas šodien tika pārskaitīti „Caritas Internationalis”, kas tālāk administrē ziedojumu realizāciju uz vietas, pateicoties “Caritas Nepāla” nesavtīgajam kalpojumam. Paldies visiem 67 privātajiem ziedotājiem, kuri caur “Caritas Latvija” ziedojumu kontu vēlējās atbalstīt dabas stihijas skartos Nepālas iedzīvotājus.Nr. 18 (522) 2015. gada 26. septembris

Nr. 18 (522) 2015. gada 26. septembris

Deputāti ar lielu balsu pārsvaru ir noraidījuši Roba Marisa ierosināto asistētās pašnāvības likumprojektu. Balsojums, pirms kura norisinājās kaislīgas piecu stundu ilgas debates, beidzās ar rezultātu 330 balsis „pret” un 118 balsis „par”.

Likumprojekts paredzēja, ka cilvēkiem, kuriem atlicis dzīvot mazāk pa sešiem mēnešiem, varētu izrakstīt nāvējošu zāļu devu, kuru pats slimnieks sev ievadītu. Katrs gadījums būtu jāizskata diviem ārstiem un augstākās tiesas tiesnesim. Kad šis jautājums Parlamentā tika izskatīts iepriekšējo reizi, 1997. gadā, tas tika noraidīts ar 234 balsīm „pret” un 89 balsīm „par”. Arhibīskaps Pīters Smits, kurš ir Kristiešu atbildības un pilsonības departamenta direktors Apvienotās Karalistes bīskapu konferencē, cer, ka pēc šī balsojuma politiķi pievērsīs uzmanību  paliatīvajai aprūpei. „Es priecājos, ka parlaments ir saskatījis piedāvātajā likumprojektā ietvertos draudus mūsu sabiedrības vājākajiem locekļiem. Tieši paliatīvā aprūpe ir tā, kas mums ir jāatbalsta un jāveicina, un ceru, ka debates par asistēto pašnāvību vairs nekad netiks rosinātas.”

Nr. 18 (522) 2015. gada 26. septembris

Atsaucoties uz pāvesta aicinājumu, Vatikāna Sv. Annas draudze uzņēma bēgļu ģimeni no Sīrijas. Melkītu rita katoļu ģimene ar diviem bērniem nāk no Damaskas. Viņi saņēma dzīvokli Vatikāna valsts teritorijā netālu no Sv. Pētera bazilikas. Saskaņā ar likumu, kamēr personai nav piešķirts bēgļa statuss, tā nedrīkst strādāt. Šajā laikā, kas var ieilgt līdz pat sešiem mēnešiem, par sīriešu ģimenes iztiku rūpēsies Sv. Annas draudze. Tāpat par ģimeni netiks sniegta nekāda papildus informācija, kamēr tā nesaņems bēgļa statusu. Speciālā paziņojumā Vatikāns vēršas ar lūgumu žurnālistiem cienīt šo lēmumu un necensties sazināties ar minēto ģimeni.

Nr. 18 (522) 2015. gada 26. septembris

Dienvidāfrikas Republikas (DAR) Limpopo provincē 13. septembrī notika Benedikta Samuēla Tšimangadzo Dasvas beatifikācijas Svētā Mise. Viņš tika nogalināts 1990. gadā, jo neatzina un pretojās ticībai burvestībām. Dasva ir kļuvis par pirmo DAR svētīgo. Svinībās klātesošais valsts prezidents Jakobs Zuma atzina šo brīdi par ārkārtīgi svarīgu ne tikai DAR, bet visai Āfrikai.

Benedikts Dasva piedzima 1946. gada 16. jūnijā, par katoli kļuva 17 gadu vecumā un par savas dzīves devīzi izvēlējās vārdus «Ora et labora» (lūdzies un strādā). Viņš strādāja par skolotāju un direktoru pamatskolā. Dasva šo darbu uzskatīja par savu aicinājumu. Tā kā vietējie iedzīvotāji izglītību neuzskatīja par svarīgu, viņš nemitīgi iedrošināja un aicināja vecākus laist bērnus skolā. 1980. gadā Benedikts salaulājās, un viņa ģimenē uzauga astoņi bērni. Benedikts aktīvi iesaistījās draudzes dzīvē, pretojās maģijas praktizēšanai, kas bija ļoti izplatīta vietējo iedzīvotāju vidū.

Lasīt tālāk: Dienvidāfrikas Republikā beatificēts pirmais moceklis

Saūda Arābija ir aizliegusi „National Geographic” žurnāla arābu valodas versiju. Lai gan izdevums to nav apstiprinājis, tomēr tiek uzskatīts, ka islamticīgā valsts jutusies aizskarta par katoļu Baznīcas līdera attēlu uz tā vāka. Galvenais žurnāla redaktors al Menhali ir paziņojis: „Dārgie lasītāji Saūda Arābijā, mēs atvainojamies par to, ka neesat saņēmuši augusta žurnāla izdevumu. Saskaņā ar izplatītāja skaidrojumu valstī ir aizliegts ievest žurnālu kultūras iemeslu dēļ.” Iespējams, ka arī virsraksts, kas vēstīja par pāvesta vadītu klusu revolūciju, satraucis valdību.

Nr. 18 (522) 2015. gada 26. septembris