adasddddd

2015. gadā, kad svinam Terra Mariana 800. gadskārtu, vēlamies iepazīstināt mūsu lasītājus ar svarīgiem notikumiem latviešu tautas vēsturē.

Pirms 513 gadiem, 1502. gada 13. septembrī, pie Smoļinas ezera Pleskavas tuvumā notika kauja starp Livonijas ordeņa un Maskavas cara Ivana III vojevodas Daņila Šeina pulkiem, šis notikums pasargāja Livoniju no okupācijas un nodrošināja ilgstošu mieru valstī.

Uzzinājis, ka Maskavas lielkņazs Ivans III pulcina krievu un tatāru spēkus un gatavojas lielam uzbrukumam, Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs ar savu karaspēku pirmais pārgāja robežu un sākumā apmetās Pleskavas tuvumā, bet pēc tam devās ienaidniekam pretī un sastapa to pie Smoļinas ezera. Domājams, ka kaujā piedalījās ap 18 tūkstoši vīru no Krievijas puses un ap 5 tūkstoši livoniešu. Šai karagājienā piedalījās arī daudz latviešu, to starpā arī kuršu ķoniņš A. Peniķis, kas vadīja pats savu pulku un vēlāk kā atzinību par varonību kaujas laukā no Pletenberga saņēma lēnī jaunu zemes gabalu.

Kauja ritēja ar mainīgām sekmēm un beidzās ar livoniešu uzvaru. Tomēr livonieši un viņu zirgi bija tā noguruši, ka nespēja vairs vajāt bēgošo pretinieku. Trīs dienas Pletenbergs nogaidīja kaujas laukā, lai pārliecinātos, ka krievi neatgriezīsies, un tad devās atpakaļ uz Livoniju. Kaujā bija krituši ap 8 tūkstoši pretinieku karavīru. Uzvarai bija sevišķi liela nozīme Livonijas pastāvēšanā, jo tā uz 50 gadiem apturēja krievu spiešanos uz rietumiem. Livonijas landtāgs nolēma katru gadu 13. septembrī šo uzvaru svinēt un atgādināt. Kaujas rezultāts tika uzskatīts par īstu brīnumu, V. Pletenbergs bija pārliecināts, ka uzvaru livoniešiem ir nodrošinājusi Jaunava Marija.

Lasīt tālāk: Valters Fon Pletenbergs un Smoļinas kauja